Ko komisiju sēdes atklāj par attieksmi pret vardarbību Saeimā?
Šodien man ir drūmas pārdomas par attieksmi pret vardarbību Latvijā.
Vēlos padalīties ar saviem iespaidiem par dalību Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā šodien tika izskatīts jautājums par nepievienošanos Stambulas konvencijai.
Sēdē deputātiem bija iespēja uzklausīt biedrību "Skalbes" un "Centrs MARTA" pārstāvju viedokļus. Tās ir organizācijas, kas dara neredzamo darbu PĒC tam, kad politiķi nav izdarījuši savējos. Tās ir organizācijas, kas palīdz no vardarbības cietušām personām.
Katrā abu organizāciju pārstāvju teikumā tika pausts atbalsts Stambulas konvencijai. Ar katru teikumu tika nojaukts nošķīrums starp atbalstu vardarbības mazināšanai un atbalstu konvencijas ratificēšanai. Katrā vārdā atspoguļojās šo organizāciju darbinieku pieredze ar Latvijā neredzamajiem vardarbības stāstiem, kas to pamatoja.
Deputāti noklausījās šo organizāciju viedokļos.
Deputāti īpaši pateicās organizācijām PAR darbu, kuru tās dara katru dienu, un komentēja šī darba lielo nozīmi.
Un tad deputāti balsoja – un nobalsoja PRET katru no dzirdētajiem vārdiem.
Kā jau izskanējis medijos, Ārlietu komisijā vairākums nobalsoja par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai.
Deputātu vairākums nobalsoja par to, lai paliktu, kā ir – lai organizācijas turpinātu savu darbu ar vardarbības upuriem un ar saviem ekspertu viedokļiem nejauktos politikas lēmumos.
Visi 6 šo PRET vairākumu veidojošie deputāti bija vīrieši. Tie bija AS, NA, LPV un Stabilitātei frakciju pārstāvji.
PAR Stambulas konvenciju komisijā balsoju es un deputāte Irma Kalniņa.
Un vēl tālāk – meklējot formulējumu komisijas tālākajai rīcībai, šis pats vairākums nobalsoja par darba uzsākšanu pie lēmumprojekta, kas paredzētu Latvijas izstāšanos (!) no Stambulas konvencijas.
Ja šāds lēmums tiešām tiktu īstenots, Latvija nonāktu vienā kompānijā ar Turciju, kas līdz šim vienīgā spērusi šādu soli. Turpat draudzīgā bariņā būtu arī Krievija, Baltkrievija un Azerbaidžāna, kas konvenciju neparakstīja.
Par laimi – šāds lēmums īstenots netiks.
Es zinu, ka Saeimā kopumā nav vairākuma atbalsta šādai atpakaļgaitai vardarbības novēršanas politikā un tālākai necieņai pret vardarbībā cietušajiem un tiem, kas cietušajiem sniedz atbalstu.
Līdz ar valdības veidošanu jaunā koalīcija ir vienojusies par Stambulas konvencijas ratificēšanu, gan arī par tālākiem soļiem, lai novērstu vardarbības gadījumus ģimenēs un vardarbību pret sievietēm.
Pēc pēdējiem datiem Stambulas konvencijas ratificēšanu atbalsta arī 62% Latvijas sabiedrības.
Bet jebkurā gadījumā mani šodien nepatīkami pārsteidza tas, ka deputātu vairākums no šīm frakcijām bija gatavs ieklausīties Jūlijas Stepaņenko un Baibas Rudevskas pārspriedumos.
Bet reālie vardarbības gadījumu stāsti un to cilvēku balsis, kas ikdienā strādā ar vardarbībā cietušajiem, palika bez atbalsta.